14.oktobris, nu īsts rudens vakars, lietains, lapas krīt no koku zariem. Ir tik skaisti to visu noskatīties. Brīžiem jau skumji uznāk ka vasara ir jau beigusies, bet tā ir taisnība, šī būs jau 17 vai arī 16 ziema ko pavadu uz zemes. Bet esmu jau ziemas cilvēks un ziema man arī tīri labi iet pie sirds. Es ar nepacietību gaidu skaistos ziemas rītus, kad modīšos no salda miega un atklāšu ka aiz manu logu rūtīm paveras pasakains skats, ar sniegpārsliņu pasauli ar saules apskāvieniem.

Īsti varbūt neesmu no tiem lielajiem rakstītajiem, kas var rakstīt un rakstīt. Bet esmu no tiem cilvēkiem kam ir ko teikt. Savu blogu veidošu kulturiāli, un jums lasītāji gūsiet jaunas iedvesmas un emocijas. Pārāk daudz nerakstīšu, jo bieži vien cilvēki savā steigā aplūkojot web lapas vēlās lasīt īsus un kodolīgus tekstus un tā mēģināšu darīt arī es. Rakstīšu īsi un kodolīgi.

Novēlu jums pavadīt šo ceturtdienas vakaru liriski ar tējas krūzi rokā un apsegušies ar siltu vilnas segu un baudot kādu labu filmu vai arī grāmatu.